lepoties
lepoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
Justies pašapzinīgam, pārākam par citiem (ar ko) un paust to (izturēšanās veidā, rīcībā, runā).
PiemēriLepoties ar panākumiem.
- Lepoties ar panākumiem.
- Saimnieku meitas.. lepojās ar pašdarinātiem tautiskiem brunčiem, baltām kā sniegs linu blūzēm..
- Meitene var tagad lepoties: skolā aizejot, lasīšanas un rakstīšanas māka jau būs rokā.
- Jankam tēvs iedeva kompasu.. Janka ar to ļoti lepojās..
- pārn. ..trīs tulpes kristāla vāzē lepojās pašā galda vidū.
Stabili vārdu savienojumi
- Lepoties (arī greznoties) ar svešām (arī cita) spalvām idioma — Piedēvēt sev cita nopelnus.
Avoti: 4. sējums