aprīvēt
aprīvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Mazliet norīvēt (visapkārt vai vietumis).
PiemēriAprīvēt citronu.
- Aprīvēt citronu.
1.1.Rīvējot mazliet noslaucīt, notīrīt (visapkārt vai vietumis).
PiemēriAprīvēt netīrās rokas.
- Aprīvēt netīrās rokas.
- ..mamma aprīvēja ar lakatiņa stūri sausās acis.
Avoti: 1. sējums