lauza
lauza -as, s.
1.Liels nolauztu koku, zaru kopums.
Piemēri..krusttēvs apstaigājis lauzas pilno klājienu, jo zari saslējušies kā ērmi uz visām pusēm [mežā pēc vētras]..
Stabili vārdu savienojumiVesela lauza.
1.1.Izmētātu, sasvaidītu (parasti lietošanai nederīgu) priekšmetu kopums.
Piemēri..kungi un dāmas.. nāca līkumodami un palēkdamies pār [ostā] izkaisītiem ogļu gabaliem, mucu dibeniem, vecām stīpām un tamlīdzīgu nesvētdienīgu lauzu.
Avoti: 4. sējums