Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
lauza
lauza -as, s.
1.Liels nolauztu koku, zaru kopums.
Piemēri..krusttēvs apstaigājis lauzas pilno klājienu, jo zari saslējušies kā ērmi uz visām pusēm [mežā pēc vētras]..
  • ..krusttēvs apstaigājis lauzas pilno klājienu, jo zari saslējušies kā ērmi uz visām pusēm [mežā pēc vētras]..
  • Liesmas augsti gaisā lēkāja no galotnes uz galotni, zemē dega sūna un lauza.
Stabili vārdu savienojumiVesela lauza.
1.1.Izmētātu, sasvaidītu (parasti lietošanai nederīgu) priekšmetu kopums.
Piemēri..kungi un dāmas.. nāca līkumodami un palēkdamies pār [ostā] izkaisītiem ogļu gabaliem, mucu dibeniem, vecām stīpām un tamlīdzīgu nesvētdienīgu lauzu.
  • ..kungi un dāmas.. nāca līkumodami un palēkdamies pār [ostā] izkaisītiem ogļu gabaliem, mucu dibeniem, vecām stīpām un tamlīdzīgu nesvētdienīgu lauzu.
  • ..miesta sievas saskries kapos vesela lauza un švīkstēs, cita citai ar elkoni sānā piebikstīdamas..
Avoti: 4. sējums