spriest
spriest spriežu, spried, spriež, pag. spriedu; intrans.
1.Veidot spriedumu (1).
PiemēriSpriest patstāvīgi.
1.1.trans.
PiemēriAntijs: Jā, nakts liekas vēsa. To var spriest pēc zvaigznēm. Tās reti kad redz tik spožas kā patlaban.
2.jur. Lemt lietu tiesā, taisīt tiesas spriedumu, pieņemt lēmumu.
PiemēriEdvarts: Es jau Kaukēnam saku: ko nu vairs pa kaktiem ložņāsi lūgdamies, kad tā lieta izlaista pasaulē. Kā nu tiesa spriedīs, tā būs.
2.1.trans.
PiemēriSpriest sodu.
Stabili vārdu savienojumiSpriest tiesu.
Avoti: 7-2. sējums