Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
patupēt
patupēt -tupu, -tupi, -tup, pag. -tupēju; intrans.
1.Neilgu laiku tupēt.
2.sar. Pasēdēt.
PiemēriPatupēt uz dīvāna.
2.1.Pabūt apcietinājumā.
Piemēri«Uz miliciju tevi [zagli], patupēsi, putniņ, atvēsināsi galvu..»
Avoti: 6-1. sējums