patumšs
patumšs -ais; s. -a, -ā
patumši apst.
1.Tāds, kas dod pavaļu apgaismojumu (par gaismas avotu). Pavājš (par gaismu).
PiemēriTad nāk garas garas ziemas dienas, smagas kā samirkušas egles šķilas, kas deg gausi ar patumšu liesmu.
2.Tāds, kas ir pavāji apgaismots, izgaismots (par vietu, telpu, priekšmetu u. tml.).
PiemēriPatumša iela.
2.1.Tāds (parasti diennakts posms), kad ir pavājš dabiskais apgaismojums.
PiemēriPatumšs rīts.
2.2.Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli (parasti kādā vietā, diennakts posmā), kas ir saistīts ar pavāju apgaismojumu.
PiemēriNo rīta ir patumšs.
2.3.Tāds, kas laiž cauri samērā maz gaismas.
Piemēri..patumšie logi izlikās aizputējuši un aizsērējuši.
3.Samērā, arī mazliet tumšs (par krāsu). Tāds, kas ir samērā, arī mazliet tumšā krāsā.
PiemēriKolorītiski glezna bagāta, veidota patumšos, brūnpelēcīgos toņos.
4.Tāds, kam ir samērā, arī mazliet neattīstīts prāts, spējas u. tml. (par cilvēku). Samērā, arī mazliet neattīstīts (par prātu, spējām u. tml.).
PiemēriKaut kādā vietā.. dzīvo tāds patumšu cilvēku pūlītis. Dzīvo nabadzīgi, lielā nolaistībā, dzīvo bez perspektīvām.
5.Samērā, arī mazliet drūms.
PiemēriPatumšs dzīves posms.
6.Pazems, samērā, arī mazliet neskanīgs (par skaņu).
PiemēriPatumša balss.
Stabili vārdu savienojumiPatumšas acis.
Avoti: 6-1. sējums