patūļīgs
patūļīgs -ais; s. -a, -ā
patūļīgi apst.
Samērā, arī mazliet tūļīgs.
PiemēriPatūļīgs cilvēks.
- Patūļīgs cilvēks.
- Patūļīga gaita.
- ..ceha priekšnieks.. bija patūļīgs, it kā iesūnojis un izvairīgs..
Avoti: 6-1. sējums