Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
patšautene
patšautene -es, dsk. ģen. -ņu, s.; novec.
Rokas ložmetējs.
PiemēriTikko baltie pamanīja kādu kustību, tūliņ ņēmās ar patšautenēm kapāt atmatas krūmāju.
Avoti: 6-1. sējums