patšautene
patšautene -es, dsk. ģen. -ņu, s.; novec.
Rokas ložmetējs.
PiemēriTikko baltie pamanīja kādu kustību, tūliņ ņēmās ar patšautenēm kapāt atmatas krūmāju.
- Tikko baltie pamanīja kādu kustību, tūliņ ņēmās ar patšautenēm kapāt atmatas krūmāju.
- Ietves malā stāvēja.. karavīrs.., ar vienu roku pieturēdams patšauteni, kuras laide balstījās uz zemes.
- sal. Mūsu traļmeistars.. vārdus ber kā no patšautenes. Tikai labi ieklausoties, var saprast, ko viņš saka.
Avoti: 6-1. sējums