patstāvīgs
patstāvīgs -ais; s. -a, -ā
patstāvīgi apst.
1.Tāds, kam ir raksturīga sava nostāja, lēmums, rīcības u. tml. izvēle. Tāds, kas nav atkarīgs (no kā), ir spējīgs eksistēt, darboties bez (kā) palīdzības, vadības.
PiemēriKristīnes māti - muižas vešerieni - bijām paraduši skatīt kā posta dzīves nomāktu sievu..
1.1.Tāds, kas (parasti kādā sistēmā) var funkcionēt atsevišķi, atdalīti no kā cita.
PiemēriPatstāvīga zinātnes nozare.
1.2.Tāds, kas darbojas bez saistības (ar ko) — par iekārtām, ierīcēm u. tml. Tāds, kas noris bez tiešas (kā) ārējas iedarbības.
Stabili vārdu savienojumiPatstāvīga izlāde.
2.Tāds, kas tiek veikts ar saviem spēkiem vai pēc paša iniciatīvas, bez (kā) palīdzības, vadības.
PiemēriPatstāvīgs radošs darbs.
2.1.Tāds, kas ir brīvs no (kā) ietekmes (parasti par domu, ideju u. tml.).
PiemēriPatstāvīga radoša iecere.
3.Tāds, kas nav (kā) pakļautība, atkarībā. Arī neatkarīgs2.
PiemēriNācijas atdalīšanās patstāvīgā valstī.
Avoti: 6-1. sējums