paturēt
paturēt -turu, -turi, -tur, pag. -turēju; trans.
1.Neilgu laiku, mazliet turēt (ko).
PiemēriPaturēt rokā uzgriežņu atslēgas.
Stabili vārdu savienojumiPaturēt (arī noturēt) mēli aiz zobiem.
2.Aiztaupīt, atstāt savā rīcībā, īpašumā.
Piemēri..Gaitiņi.. pārdeva visu, paturēdami sev tik vienu zirgu un vienus ratus.
2.1.Uzglabāt (pie sevis) kādu laiku. Paņemt (sev) uz kādu laiku.
Piemēri..namatēvs paprasīja man pasi, ko paturēja pie sevis līdz rītam..
2.2.Neatdot (kādam). Arī paņemt (sev).
PiemēriPaturēt atrasto naudu.
2.3.Atstāt tālā pašā stāvoklī (priekšmetu).
PiemēriIegājis tas [Švauksts] nometa tūliņ kažoku, bet sarkano šalli paturēja ap kaklu.
2.4.Pieļaut, ka (kāds) paliek (kur, kādos apstākļos), arī likt, lai (kāds) paliek (kur, kādos apstākļos). Atstāt.
PiemēriPaturēt skolniekus pēc stundām.
2.5.Aizturēt (cilvēku) uz kādu laiku (kur, kādos apstākļos).
Piemēri«Druviņu māte gribēja Seskiņu paturēt uz pusdienām, bet viņš nepalika..»
2.6.Panākt, ka (paša psihiskais stāvoklis, rakstura, personības īpašības u. tml.) pastāv joprojām, saglabājas.
PiemēriPaturēt garīgu līdzsvaru.
2.7.Saglabāt (ko atmiņā) tā, ka iespējams viegli atcerēties.
PiemēriVienos Jurģos saimnieks atveda no Leišiem lielu vecu sievu. Un šai sievai bija divi vārdi: cits viņu sauca par Dauņieni, cits par Līzi. Es pirmā vārda nevarēju tik drīz paturēt, tāpēc.. lietoju parasto Līzi.
2.8.Saglabāt (sava psihiskā stāvokļa izpausmi), parasti uz kādu laiku.
PiemēriEs, paturēdams sejā līdzjūtīgo izteiksmi, mēmi pašūpoju galvu..
2.9.Saglabāt (kādas attiecības ar cilvēkiem, stāvokli sabiedrībā).
PiemēriPaturēt iniciatīvu.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) atrodas joprojām, paliek (kā) ietekmē, saiknē (ar ko).
PiemēriPaturēt audzēkņus paklausībā.
4.novec. Ieturēt (maltīti).
PiemēriVakariņas bij paturētas, un Oļiņš, rokas salicis, skaitīja klusām savus ierastos galda pātarus.
Stabili vārdu savienojumiPaturēt (arī saturēt) (ko) (savās) rokās. Paturēt acīs. Paturēt pie sevis (arī sevī, sev).
Avoti: 6-1. sējums