Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
patvaldība
patvaldība -as, s.; parasti vsk.
1.Valsts pārvaldes forma, kur augstākā vara neierobežoti pieder vienai personai. Vienvaldība, monarhija, tirānija.
1.1.vēst. Cara monarhijas politiskā iekārta, režīms (pirmsrevolūcijas Krievijā).
PiemēriCariskā patvaldība.
  • Cariskā patvaldība.
  • Brūkot patvaldībai, Krišjānis Valdemārs redzēja arī Baltijas tautas atbrīvojamies no sociāliem un nacionāliem spaidiem.
  • 1905. gadā Katlakalna pagasta trūcīgie ļaudis sāka ne tikai domāt, bet arī rīkoties, lai atbrīvotos no patvaldības žņaugiem.
Avoti: 6-1. sējums