Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
patvaldnieks
patvaldnieks -a, v.
patvaldniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Valdnieks, kam ir neierobežota vara.
Piemēri1905. gada 9. janvāris. No Pēterburgas strādnieku rajoniem popa Gapona vadībā milzīgas ļaužu masas ar svētbildēm, dziedot garīgas dziesmas, virzījās uz Ziemas pili, lai lūgtu cara palīdzību. Strādnieku pārstāvjus patvaldnieks nepieņēma.
Avoti: 6-1. sējums