patvaļa
patvaļa -as, s.
1.Rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku domas, gribu u. tml., arī faktus, apstākļus.
Piemēri..viņš [dzejnieks] padzirda, ka izrādes pēdējā cēlienā režisors apvienojis divas ainas. Viņš sadusmojās un rakstīja Teodoram Amtmanim: ja tik liela patvaļa notikusi bez autora ziņas, tad kāds vispār izrādē ir lugas teksts?
2.parasti vsk. Likumiem, pieņemtajām rīcības normām neatbilstoša valdonība, varmācība.
Piemēri..Kurzemes hercogiste bija visraksturīgākā muižnieku patvaļas valstiņa starp pārējām Baltijas zemēm.
Avoti: 6-1. sējums