patvarība
patvarība -as, s.
1.Rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot likumus, morāles normas, citu cilvēku gribu, intereses, vajadzības. Arī patvaļa1.
PiemēriKas pie viņas [meitenes] peļams, tad tā ir nepārvaramā ietiepība.. Un patvarība, - ko ieņēmusies reiz prātā, tam vajag izdabāt, vai tur kas.
Avoti: 6-1. sējums