patvaļnieks
patvaļnieks -a, v.
patvaļniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; pareti
Patvaļīgs cilvēks.
PiemēriKaralis (Uz ministru): Kas tas jājējs tāds ir? - Ministrs: Tas ir svešnieks, kāds patvaļnieks, kurš nemaz, kā pienākas, nau [nav] rādījies jūsu priekšā pirms sacīkstes.
Avoti: 6-1. sējums