Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
patvarīgs
patvarīgs -ais; s. -a, -ā
patvarīgi apst.
1.Tāds, kam ir raksturīga rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot likumus, morāles normas, citu cilvēku gribu, intereses, vajadzības. Arī patvaļīgs2.
PiemēriPatvarīgs ģimenes galva.
1.1.Tāds, ko veic tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku gribu, intereses, vajadzības.
Piemēri..drauga titulu Ida viņai [Annai] bija piešķīrusi patvarīgi, jo.. Annā pret Idu arvien bija mājojušas apslēptas nepatikas jūtas.
1.2.Tāds, ko veic bez nepieciešamās atļaujas, arī nelikumīgi.
PiemēriPatvarīgi lauzt līgumu.
2.Varmācīgs, despotisks. Arī patvaļīgs3.
PiemēriKurš gan no mums nebūs lasījis par.. Prišibejevu [A. Čehova stāstā], par patvarīgo administratoru, kas uzkundzējies un terorizē sādžu..
3.Patvaļīgs4.
PiemēriPatvarīgs apgalvojums.
Avoti: 6-1. sējums