prasmīgs
prasmīgs -ais; s. -a, -ā
prasmīgi apst.
1.Tāds, kam ir laba prasme (par cilvēku).
Piemēri..jauniesācējiem vajadzīgs prasmīgs un zinošs vadītājs, cilvēks ar autoritāti..
- ..jauniesācējiem vajadzīgs prasmīgs un zinošs vadītājs, cilvēks ar autoritāti..
- Senās Romas inženieri antīkajā pasaulē ieguva visprasmīgāko meistaru slavu.
- Viņš skatījās, kā kustas Elnas rokas, bāldzeltenos ziedu pušķīšus plūcot. Elnai bija tik prasmīgas un vieglas rokas..
Stabili vārdu savienojumiPrasmīgas rokas.
- Prasmīgas rokas — Veiklas rokas.
1.1.Ļoti labs (par darbību, darbības rezultātu).
Piemēri..neklātnieku panākumi mācībās galvenokārt atkarīgi no viņu gribas, patstāvīgā darba iemaņām, zinātkāres, kā arī skolotāju prasmīga un iejūtīga darba.
- ..neklātnieku panākumi mācībās galvenokārt atkarīgi no viņu gribas, patstāvīgā darba iemaņām, zinātkāres, kā arī skolotāju prasmīga un iejūtīga darba.
- Viņš nerunāja, nepaskaidroja - viņš strādāja nopietni, nesteidzīgi, bet prasmīgi.
- Bez prasmīgas kompozīcijas nevar būt laba mākslas darba.
Avoti: 6-2. sējums