Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kompetentums
kompetentums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → kompetents1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriTiesas kompetentums.
2.Vispārināta īpašība → kompetents2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriArhitekta kompetentums.
Avoti: 4. sējums