klabata
klabata -as, s.
1.parasti dsk. Koka ierīce (parasti divas koka plāksnes), ko izmanto, piemēram, trokšņa radīšanai, signalizācijai.
Piemēri..vīri.. klaigā un dauza klabatas. Tā dara, kad grib, lai zvēri bēg tālāk no negantā trokšņa uz to pusi, kuru izvēlējušies cilvēki.
- ..vīri.. klaigā un dauza klabatas. Tā dara, kad grib, lai zvēri bēg tālāk no negantā trokšņa uz to pusi, kuru izvēlējušies cilvēki.
- Lauku mājās bieži varēja sastapt klabatas.. - koka plāksni, ko pakarināja pie vārtiem.. Sitot pa to ar divām cieta koka vālītēm, radās tālu dzirdama skaņa, ar ko.. sauca ganus vai strādātājus no lauka mājās.
- pārn. ..liepas galotnē bija uzcēlis savu rezidenci garkājis stārks [stārķis]. No aprīļa mēneša līdz augustam viņš sita tur pastāvīgi savas klabatas.
2.Ierīce aizvērtu durvju vai vārtu nostiprināšanai.
PiemēriVārtu klabata aizdarās.
- Vārtu klabata aizdarās.
- Durvis.. tik pievērtas, klabatu nemaz neaizkabinot.
3.arī v. (v. dat. klabatam); vienk. Pļāpīgs cilvēks.
PiemēriAstrīde taču nereti jaunāko māsu sauca par pļāpu un pat par klabatu.
- Astrīde taču nereti jaunāko māsu sauca par pļāpu un pat par klabatu.
Avoti: 4. sējums