klabata
klabata -as, s.
1.parasti dsk. Koka ierīce (parasti divas koka plāksnes), ko izmanto, piemēram, trokšņa radīšanai, signalizācijai.
Piemēri..vīri.. klaigā un dauza klabatas. Tā dara, kad grib, lai zvēri bēg tālāk no negantā trokšņa uz to pusi, kuru izvēlējušies cilvēki.
2.Ierīce aizvērtu durvju vai vārtu nostiprināšanai.
PiemēriVārtu klabata aizdarās.
3.arī v. (v. dat. klabatam); vienk. Pļāpīgs cilvēks.
PiemēriAstrīde taču nereti jaunāko māsu sauca par pļāpu un pat par klabatu.
Avoti: 4. sējums