Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nekomplektums
nekomplektums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → nekomplekts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriIekārtas nekomplektums.
Avoti: 5. sējums