Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sargpostenis
sargpostenis -ņa, v.; mil.
Karavīrs, karavīru grupa, kas novēro apvidu kādā joslā un brīdina savu komandieri par pretinieka tuvošanās; vieta, aizsargbūve u. tml., kur šāds karavīrs, karavīru grupa veic savus uzdevumus.
PiemēriLīcis izlīda rudzu lauka malā un pašķīra stiebrus. Pie kūtsgala stāvēja kāds vīrs ar automātu. Nevarēja būt šaubu, ka tas ir ienaidnieka sargpostenis.
  • Līcis izlīda rudzu lauka malā un pašķīra stiebrus. Pie kūtsgala stāvēja kāds vīrs ar automātu. Nevarēja būt šaubu, ka tas ir ienaidnieka sargpostenis.
  • Jūlija gaišā nakts jau bija aizslīdējusi uz rietumiem pakaļ bēgošajam ienaidniekam, kura sargposteņi pēc nelielas apšaudes atkāpās un pazuda mijkrēslī.
  • pārn. Sabiedriskā doma un sirdsapziņa ir morāles sargposteņi.
Avoti: 7-1. sējums