Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
uzsākt
uzsākt -sāku, -sāc, -sāk, pag. -sāku; trans.
1.Veikt pašu pirmo (pasākuma, darbības, norises) daļu, posmu. Iesākt (1).
PiemēriUzsākt art zemi.
  • Uzsākt art zemi.
  • Uzsākt remontēt dzīvokli.
  • Uzsākt sarunu.
  • Uzsākt rotaļu.
  • Uzsākt kartupeļu rakšanu.
  • ..kad viss apklusa, tad krita rasa un zemes vēzis uzsāka savu mazo dziesmu..
  • ..vilciens kā atspole klusi uzsāka gaitu, un vagons pēc vagona aizslīdēja garām..
Stabili vārdu savienojumiUzsākt (biežāk uzņemt) gaitu.
2.Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pašā pirmajā posmā. Arī iesākt2.
PiemēriUzsākt darba dienu.
  • Uzsākt darba dienu.
2.1.Dzīvot, būt (kāda mūža perioda, darba gaitu) pašā pirmajā posmā.
PiemēriUzsākt patstāvīgu dzīvi.
  • Uzsākt patstāvīgu dzīvi.
  • Jaunais laulātais pāris uzsāka tādu dzīvi, kās pa nagam tikai īstiem darba rūķiem: viņi nolēma iekarot savu stūrīti, savu kaktiņu zemes.
  • Tas bija tēvoča Matīsa namiņš jau no senseniem laikiem. Jau no tiem laikiem, kad tēvocis Matīss kā jauns dārznieks uzsāka savas gaitas lielajā dārzniecībā..
  • pārn. Augustā vai septembrī caunēni atstāj māti un uzsāk vienpatņu dzīvi.
Avoti: 8. sējums