Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
iesākt
iesākt -sāku, -sāc, -sāk, pag. -sāku; trans.
1.Veikt pašu pirmo (pasākuma, darbības, norises) daļu, posmu.
PiemēriIesākt sēju.
  • Iesākt sēju.
  • Iesākt pļaušanu.
  • Iesākt ceļojumu.
  • Iesākt sarunu.
  • Iesākt rakstīt vēstuli.
  • Iesākt ēst pusdienas.
  • Tās pāris verstis viņš skriešus varēja noskriet. Un viņš iesāka skriet.
  • Kāpēc tu nevari strādāt savā rūpnīca, kur tikko esi iesākusi mācīties par virpotāju?
  • Atceros, pirmo māju bija iesākusi celt cita brigāde.
  • ..nepaguva vairs iesākt pat torņa labošanas darbus.
1.1.Sākt veidot, izstrādāt (ko).
PiemēriIesākt gleznu.
  • Iesākt gleznu.
  • Ieskatījies stepes bezgalībā. Kātiņš.. noliecās pār iesākto vēstuli.
  • Sils paskatījās uz iesākto klēti, kuras tikko uzceltās sienas tālu mirdzēja pusdienas, saulē.
1.2.intrans. Pateikt pašus pirmos vārdus, teikumus (parasti sarunā).
Piemēri«Kā tad būs?» viņš iesāka tai mierīgajā, it kā nevērīgajā, bet reizē nopietnajā noskaņā, kādā vīri dažkārt kārto svarīgas darīšanas. «Es atnācu parunāt...»
  • «Kā tad būs?» viņš iesāka tai mierīgajā, it kā nevērīgajā, bet reizē nopietnajā noskaņā, kādā vīri dažkārt kārto svarīgas darīšanas. «Es atnācu parunāt...»
  • «Runājot īsi,» jūrnieks iesāka, «teikšu tā: esmu nolēmis Ilgu precēt.»
  • «Man ar tevi vienatnē jārunā,» Jurģis iesāka nokaunējies.
1.3.Sākt izpaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
PiemēriIesākt skaļi smieties.
  • Iesākt skaļi smieties.
  • Slimnieks iesāka svīst.
  • Un Andra māte iesāka stipri raudāt un krustmāte tai līdz..
1.4.Sākt izpausties, norisināties (par parādībām dabā).
PiemēriBet šogad sniegs iesāka krist pusdienas laikā, pavisam pelēkā, parastas nomākušās dienas vidū.
  • Bet šogad sniegs iesāka krist pusdienas laikā, pavisam pelēkā, parastas nomākušās dienas vidū.
  • ..Iesāk smaržot ziemas gaiss..
2.Ievadīt pašu pirmo laika posmu (kādā darbā, periodā u. tml.).
PiemēriIesākt darba dienu.
  • Iesākt darba dienu.
  • Iesākt jauno mācību gadu.
  • Iesākt gada pirmo ceturksni.
  • Tagad, kad cilvēce iesākusi jaunu ēru, kosmisko ēru, Mēness un planētu fizikālo īpatnību pētīšana iegūst sevišķu nozīmi.
2.1.Ievadīt (mūža, darba gaitu u. tml.) pašu pirmo posmu.
PiemēriAndžus iesāka savu gājēja gaitu, aiziedams par cūkganu.
  • Andžus iesāka savu gājēja gaitu, aiziedams par cūkganu.
  • Tātad ar četrpadsmit [gadiem] jau esi iesācis darba vīra mūžu.
3.Sākt lietot, izmantot.
PiemēriIesākt jaunu kāpostu mucu.
  • Iesākt jaunu kāpostu mucu.
  • Nogriezt no iesāktā maizes kukuļa.
  • Vēl bija arī iesākta papirosu kastīte..
4.Sākt pierast (ko darīt). Pasākt.
PiemēriSuns iesācis pa naktīm gaudot.
  • Suns iesācis pa naktīm gaudot.
  • Tā kā bail bija uzreiz lauzt iesākto dzīves kārtību.
5.Parasti savienojumā «ko iesākt»: darīt, rīkoties. Darīt tālāk.
PiemēriViņai tas viss izlikās kā grūts sapnis, un viņa nezināja, ko iesākt, ko darīt.
  • Viņai tas viss izlikās kā grūts sapnis, un viņa nezināja, ko iesākt, ko darīt.
  • «Vai šopavasar plostos arī brauksi?» viņš griezās pie Andra. «Ko citu lai iesāk, jābrauc vien būs.»
  • Ko viņiem ar tām lāpstām un tiem cirvjiem bij iesākt [degošajā mežā]! ..Vai lai viņi nocirta pāri koku? Vai lai izraka kādas; asis garu grāvi?
5.1.Paveikt, izdarīt.
PiemēriViens cilvēks te neko nevarēja iesākt. Te vajadzīga talka.
  • Viens cilvēks te neko nevarēja iesākt. Te vajadzīga talka.
Stabili vārdu savienojumiNav ko iesākt (ar kādu), arī nevarēt neko iesākt (ar kādu).
Avoti: 3. sējums