Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
vērstuve
vērstuve -es, dsk. ģen. -vju, s.
Arkla detaļa, ar ko irdina un apvērš lemeša nogriezto zemes kārtu.
PiemēriBuldozera vērstuve.
  • Buldozera vērstuve.
  • Vērstuves kultivators.
  • Vērstuves krūts.
  • Vērstuves lobītājs.
  • Arkla naža un lemeša nogriezto aramsloksni uztver vērstuve un, virzoties arklam uz priekšu, paceļ, apvērš un nogulda..
  • Aiz Straumēnu saimnieka vēl pa lauku gāja pieci arāji.. Jau no pašas saules lēkšanas viņi še staigāja, vagas galos pārmainīdami vērstuves..
Avoti: 8. sējums