celiņš
celiņš -a, v.
1.Dem. → ceļš.
2.Matu šķirtne.
PiemēriMati [Laurai].. spīdīgi tumši, vidū balta celiņa pāršķirti, uz kakla mezglā savīti.
- Mati [Laurai].. spīdīgi tumši, vidū balta celiņa pāršķirti, uz kakla mezglā savīti.
- Brīdi slimnieces acis pakavējās pie Maijas matu sakārtojuma. Tajā nebija nekā sevišķa - gludi sapīti, tumši brūni mati ar celiņu pa vidu...
3.Šaura, garena grīdsega, paklājs.
PiemēriAust celiņu.
- Aust celiņu.
- Priekštelpas grīdu lietderīgi izklāt ar rupju, vienkāršu celiņu. Uz tā paliek liela daļa ielas apavu putekļu..
- Mēs pēc iespējas staigājām pa grīdsegu celiņiem un nevis pa svaigi kopto parketu..
Avoti: 2. sējums