nokaist
nokaist -kaistu, -kaisti, -kaist, pag. -kaisu, arī -kaitu; intrans.
1.parasti 3. pers. Kļūt ļoti karstam (par priekšmetiem).
PiemēriTur [krāsnī] ir tik liels karstums, ka skārda kanna mirklī nokaist un deg.
1.1.pārn. Kļūt tādam, kas izstaro, arī atstaro ļoti spilgtu gaismu, izplata stipru siltumu. Kļūt ļoti spožam, spilgtam, kvēlojošam.
PiemēriSaule, balta nokaltusi, stāvēja augstu,.
2.Kļūt ļoti sārtam (parasti par seju). Ļoti nosarkt.
PiemēriSpoles dūca, rati ritēja, dzijas tecēja, bet Ainas vaigi nokaita un kļuva tikpat sarkani kā audums, ko viņa auda.
Avoti: 5. sējums