Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
brīvgaita
brīvgaita -as, s.; tehn.
Mehānisma darbība, nedodot derīga darba rezultātu. Tukšgaita.
PiemēriMotors strādāja brīvgaita, tikai straumes nests, kuģis lēnām virzījās uz priekšu.
Avoti: 2. sējums