turpceļš
turpceļš -a, v.
Ceļš, pa kuru dodas uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas). Arī gājiens, brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas).
PiemēriTurpceļu līdz apgrieziena punktam sportisti veic bez lielas piepūles - labs palīgs viņiem ir spēcīgais vējš..
- Turpceļu līdz apgrieziena punktam sportisti veic bez lielas piepūles - labs palīgs viņiem ir spēcīgais vējš..
- Man patīk, kad sestdienās un svētdienās pa ceļiem braukā privātās mašīnas, turpceļā tās ir spīdīgas kā lakotas olas, atpakaļ braucot - ar putekļainiem sāniem..
Avoti: 8. sējums