uzmargot
uzmargot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.parasti 3. pers.; intrans. Iesākt margot (par gaismas avotu, gaismu). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, margot.
PiemēriVakarā iela negaidīti izplešas, paverot gaišu telpu.., uzmargo krāsas.
- Vakarā iela negaidīti izplešas, paverot gaišu telpu.., uzmargo krāsas.
2.trans. Rotājot (ar rakstiem, ornamentiem), izveidot, izgatavot.
Piemēri«Un cepurīte arī tāda, ka bērna galviņai diez vai derēs. Vienbrīd pat domāju - uzmargošu pati. Bet kas nu tā būtu par dāvanu - visi taču zina, ka mums tie rokdarbi kā pa jokam vien sokas.»
- «Un cepurīte arī tāda, ka bērna galviņai diez vai derēs. Vienbrīd pat domāju - uzmargošu pati. Bet kas nu tā būtu par dāvanu - visi taču zina, ka mums tie rokdarbi kā pa jokam vien sokas.»
3.parasti 3. pers.; intrans. Uzsmidzināt1, uzmirgot2.
PiemēriLietus drusku uzmargoja.
- Lietus drusku uzmargoja.
Avoti: 8. sējums