uzmargot
uzmargot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.parasti 3. pers.; intrans. Iesākt margot (par gaismas avotu, gaismu). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, margot.
PiemēriVakarā iela negaidīti izplešas, paverot gaišu telpu.., uzmargo krāsas.
2.trans. Rotājot (ar rakstiem, ornamentiem), izveidot, izgatavot.
Piemēri«Un cepurīte arī tāda, ka bērna galviņai diez vai derēs. Vienbrīd pat domāju - uzmargošu pati. Bet kas nu tā būtu par dāvanu - visi taču zina, ka mums tie rokdarbi kā pa jokam vien sokas.»
Avoti: 8. sējums