uzmirgot
uzmirgot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.Iesākt mirgot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirgot.
Piemēri..uzmirgos simtiem zaļu un sarkanu spuldzīšu, kas signalizēs par strāvas piegādi..
- ..uzmirgos simtiem zaļu un sarkanu spuldzīšu, kas signalizēs par strāvas piegādi..
- pārn. ..miegs bija prom un sāka rasties svaidīgu domu uzplūds. ..Uzmirgoja te kontrastaināku, te palsāku ainavu virkne..
2.Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm. Uzsmidzināt (1).
PiemēriLaiks arvien vēl pieturas vēss un vējains, brīžiem uzmirgo lietiņš.
- Laiks arvien vēl pieturas vēss un vējains, brīžiem uzmirgo lietiņš.
Avoti: 8. sējums