Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
medaljons
medaljons -a v.
1.Kaklā karināms apaļš vai ovāls plakans juvelierizstrādājums. Kaklā karināma šādas formas maza, plāna kārbiņa kā (parasti portreta) ievietošanai.
PiemēriSudraba medaljons.
  • Sudraba medaljons.
  • Viņai salmu cepure ar puķēm... Līdz caurspīdīgumam plāna kleitiņa, dziļu kakla izgriezumu, kurā skaisti iegulies mazs zelta medaljons.
  • Te viņa grozījās pie spoguļa, te atkāpās istabas vidū un vēroja pa gabalu, kā krīt svārku plisējums, te karināja kaklā dažādus medaljonus..
  • Medaljonā mēs abas ar Aneti atradām sakaltušu kreimenes ziedu... apjautu, ka šo medaljonu čigāniete bija glabājusi kā relikviju..
1.1.Miniatūra attēla, rotas lietas ovāls ietvars.
PiemēriIestiprināt dzintaru medaljonā.
  • Iestiprināt dzintaru medaljonā.
2.Monumentāli dekoratīvajā un lietišķajā mākslā – apaļš vai ovāls laukums, kas rotāts ar attēlu vai ornamentu (piemēram, ciļņa, mozaīkas, gleznojuma tehnikā).
PiemēriGriestu medaljons.
  • Griestu medaljons.
Avoti: 5. sējums