kurtuve
kurtuve -es, dsk. ģen. -vju, s.
1.Apkures ierīces (piemēram, plīts, krāsns) daļa, kurā dedzina kurināmo.
PiemēriKrēslā atzvēlies, viņš sēdēja pie plīts un laiku pa laikam piemeta kurtuvē pa rupjākam malkas gabalam, lai tikai neizietu uguns..
- Krēslā atzvēlies, viņš sēdēja pie plīts un laiku pa laikam piemeta kurtuvē pa rupjākam malkas gabalam, lai tikai neizietu uguns..
- Krāsns priekšā mētājās vairākas šķilas. Andra ar kruķi atvēra nokaitušo durtiņu režģi - kurtuve kvēloja pilna lielām, sarkanām oglēm..
2.Kurinātava.
Piemēri..Purēns iegāja kurtuvē un brītiņu vēroja, kā strādā jaunie kurinātāji.
- ..Purēns iegāja kurtuvē un brītiņu vēroja, kā strādā jaunie kurinātāji.
Avoti: 4. sējums