Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kurtuve
kurtuve -es, dsk. ģen. -vju, s.
1.Apkures ierīces (piemēram, plīts, krāsns) daļa, kurā dedzina kurināmo.
PiemēriKrēslā atzvēlies, viņš sēdēja pie plīts un laiku pa laikam piemeta kurtuvē pa rupjākam malkas gabalam, lai tikai neizietu uguns..
2.Kurinātava.
Piemēri..Purēns iegāja kurtuvē un brītiņu vēroja, kā strādā jaunie kurinātāji.
Avoti: 4. sējums