Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pats1
pats paša, pašam, pašu, ar pašu, paša, dsk. ģen. pašu, v.
pati pašas, pašai, pašu, ar pašu, pašā, dsk. ģen. pašu, s.; noteic. vietn.
1.lietv. nozīmē Norāda uz patstāvīgu darbības veicēju.
PiemēriDari pats.
  • Dari pats.
  • Paša celta māja.
  • Pašu austs.
  • Dzīvot pašam uz savu roku.
  • «Pag, pag? Kam tā slava nāks par labu un kam par sliktu? Varbūt es zāģēju zaru, uz kura pats sēžu?»
  • Maza biju, bet tikusi, Pati jūdzu kumeliņu..
  • «Kad samaksā gājējiem un pagastam, tad redzi, ka pašam saujā nav vairs palicis nenieka.»
1.1.savienojumā ar lietv. vai vietn. Pastiprina nojēgumu par darbības veicēja patstāvīgumu.
PiemēriMalku zāģē tēvs pats.
  • Malku zāģē tēvs pats.
  • Meistars pats ierāda darbu.
  • Galvenais ir cilvēks pats.
  • ..pārmeldera zirgs pats negriezts pavērsās pa ierasto.. ceļu.
  • «Kas cits pētīs mūsu novadu, ja ne mēs paši?»
1.2.savienojumā ar atgriez. vietn. «sevis». Pastiprina nojēgumu par patstāvīgu darbības darītāju, uz kuru norāda atgriezeniskais vietniekvārds. Mierināt pašam sevi.
PiemēriRunāt par sevi pašu.
  • Runāt par sevi pašu.
  • Pats no sevis - bez ārējas iedarbības, ietekmes.
  • No kā viņi pārtiek? es vaicāju pats sev..
  • Mājas darbi pamazām bija nokārtojušies paši no sevis: istabu slaucīja un traukus mazgāja Ukača, ūdeni no akas un žagarus piegādāja Buncis..
1.3.parasti savienojumā ar lietv. Norāda uz norises, stāvokļa, pazīmes patstāvīgumu, arī spontānumu.
PiemēriRati paši no kalna ripo.
  • Rati paši no kalna ripo.
  • Durvis pašas aizkrīt.
  • Austra nevar novaldīties, kājas pašas nesas turpu.
  • Blēdība pati sev rīkstes griež.
2.lietv. nozīmē; savienojumā ar pieder. vietn. Pastiprina piederības vietniekvārda nozīmi.
PiemēriMūsu pašu bišu medus.
  • Mūsu pašu bišu medus.
  • Kas nezina neviena ceļa, tas iet savu ceļu; un, lai tas vai cik līkumains, cik grumbains būtu, tomēr tas ir viņa paša ceļš.
  • ..Andrs, tas jau gan [no lietus] kaut kā patversies sava paša būdā.
  • ..viņa to [bēgli] redzēja pati savām acīm..
2.1.ģen. Norāda uz piederību minētajai personai vai uz saistību ar to.
PiemēriPašu māja.
  • Pašu māja.
  • Pašu radi.
  • Pašu ļaudis.
  • Paša darbs.
  • Izdarīt visu pašu spēkiem.
  • Nadīna steidzas, un viņai kauns, ka neatnāca agrāk. Pašu cilvēks taču, Jurģa māte Nadīnu uz «tu» uzrunā.
  • Paša rokām koptā zeme kļūst mīļa un iegūst daiļuma vērtību.
3.adj. nozīmē; savienojumā ar lietv. Pastiprina nojēgumu par lietvārdā nosauktā priekšmeta, parādības robežu, norāda uz vietu vai laikposmu, ar ko saistās norise vai stāvoklis.
PiemēriSēdēt pašā priekšā.
  • Sēdēt pašā priekšā.
  • Šķūnī siens līdz pašam jumtam.
  • Sākt darbu pašā rītausmā.
  • Viņi iet gar pašu viļņa malu, kur vēl neviens nav kāju spēris, - tik gluda mikla smilts un dzidrs ūdens.
  • Saule cēlās aizvien augstāk, dienai vajadzēja būt labai - bija jau arī tieši pats vasaras vidus.
  • Viņa dzīve manējai pieskārās - ja to vispār šādi var nosaukt - ar pašiem pirkstu galiem un neatstāja nekādas pēdas..
  • ..skolotājs jau paplēta muti, jau ievilka elpu, skarbiem vārdiem: izvirtuļi, nelieši, bandīti! - bet aprāvās.., pašā laikā apklusa.
  • «Ja taisnība jāsaka, tad viņš [dāvātais naudas gabals] man nāk pašā reizē..»
  • Viņa pielaikoja. Kurpes bija pašā laikā.
Stabili vārdu savienojumiPašā (arī tieši) laikā, arī pašā reizē.
3.1.savienojumā ar lietv. vai vietn. Norāda uz (kā) svarīgumu, nozīmīgumu.
PiemēriSviestu kūla pati Brīviņu saimniece.
  • Sviestu kūla pati Brīviņu saimniece.
  • No izpildu komitejas un pasta nama kāds nāca, pats pasta priekšnieks Zelmenis sagurušu seju.
  • Pati saule nokāps lejā, Katrai upei skūpstu sniegs..
  • ..no Annas jautājumiem Ģirts noskārta, ka tēvocis viņai stāstījis par mātes dzīvi, mirušo tēvu un viņu pašu.
3.2.savienojumā ar «viens» Pastiprina individuālas darbības vai stāvokļa nozīmi.
PiemēriDzīvot vienam pašam.
  • Dzīvot vienam pašam.
  • Izlemt vienam pašam.
  • Viens pats tīrums.
  • ..Vanadziņš [zēns] bija redzējis, ka tēvs viens pats iedzen jūrā smago zvejas laivu.
  • Antiņš: Neej, neej, mīļo tētiņ! Neatstāj mūs vienus pašus! Paliksim mēs kā bez galvas.
  • ..saimnieks stāvēja uz kaudzes, un Andrievs svieda gandrīz pa pusgubai siena augšā vienās pašās dakšās.
4.savienojumā ar norād. vietn. Norāda uz raksturojamo parādību pilnīgu identitāti.
PiemēriNopļaut visu tajā pašā dienā.
  • Nopļaut visu tajā pašā dienā.
  • Stāstīt tos pašus jokus.
  • Tāds pats izskats.
  • Šī pati māja.
  • Visur redzams tas pats.
  • Runāt par to pašu vien.
  • Mans mūžs tāds pats kā tūkstoš citu, Kas sīkumos un steigā zūd.
  • Viņa kādā svētdienā ieradās šajā pašā dzīvoklī, kur tagad sēžam.
  • «Paliec pie mums pa nakti,» Līze piesolīja, «taču tādi paši radi esam.»
  • Savādi - agrāk viņa nekad nebija pamanījusi, cik šeit mājās ir garlaicīgi. Vectēvs ar savām atmiņām, māte ar ikdienas rūpēm, tēvam darbs... Katru dienu viens un tas pats.
  • Vilciens traucas cauri laukiem un mežiem.. Steidz riteņi, dzelži pret dzelžiem kaļ un klaudz. Vienmēr vienu un to pašu bez gala, bez rimas.
Stabili vārdu savienojumiViens un tas pats.
  • Viens un tas pats — Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par raksturojamo parādību pilnīgu identitāti.
5.savienojumā ar adj., kam ir not. galotne, vai skait. «pirmais» Lieto, lai veidotu vispārākās pakāpes formu.
PiemēriPats karstākais darba posms.
  • Pats karstākais darba posms.
  • Pats tuvākais cilvēks.
  • Pašas labākās attiecības.
  • Pats galvenais uzdevums.
  • Atcerēties pašu galveno.
  • Kaut kur sānis.. paliek Bermuda sala - pašas tālās koraļļu salas ziemeļos..
  • Un tad arī ir jau klāt rudens, pats vēlais rudens, kad dārzā vairs nav nevienas lapas un visi lauku darbi apdarīti..
  • ..saimnieks svinīgi nāca ar spirta pudeli. Un pats pirmais pacēla savu glāzi.
6.lietv. nozīmē Saimnieks, saimniece.
PiemēriSaimnieki šņāca. Pats gulēja pie sienas, [zēnam] vajadzēja stiept roku saimniecei pāri.
  • Saimnieki šņāca. Pats gulēja pie sienas, [zēnam] vajadzēja stiept roku saimniecei pāri.
  • Guste: Varētu jau varbūt i palikt. Ja tu saimniekam un pašai pateiktu kādu mīkstāku vārdu.
6.1.parasti dsk. Saime, arī ģimene.
PiemēriEdvarts: Tādām lietām jāpaliek pašu starpā. - Tēvs: Tad tik daudz kauna tev vēl sirdī ir gan, ka negribi laist pasaulē slavas, kā tu Indrānos ieticis.
  • Edvarts: Tādām lietām jāpaliek pašu starpā. - Tēvs: Tad tik daudz kauna tev vēl sirdī ir gan, ka negribi laist pasaulē slavas, kā tu Indrānos ieticis.
Stabili vārdu savienojumiNeviens pats. Pašu laiku. Pats par sevi. Pats par sevi saprotams.
  • Neviens pats idioma — Norāda uz personas, dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības pilnīgu noliegumu.
  • Pašu laiku idioma — novec. Pašlaik.
  • Pats par sevi — Atsevišķi, tā, ka nav ne ar ko sakarā.
  • Pats par sevi saprotams idioma — Tāds, kas ir saprotams bez pierādījuma, argumentējuma.
Avoti: 6-1. sējums