kritums1
kritums -a, v.
1.Stāvus lejupejošs (parasti ceļa, kalna, upes gultnes) slīpums.
PiemēriLiela riteņbraucēju kolonna dodas ceļā. Stāvi kritumi mijas ar ilgstošiem kāpumiem.
2.Starpība (parasti starp līmeņiem).
PiemēriŪdens līmeņa kritums.
Stabili vārdu savienojumiStrāvas kritums.
3.Posms, kurā ir krītošais intervāls vai pakāpeniski klusināta dinamika (piemēram, melodijā).
PiemēriTā nav atmiņa, kas uzglabājusi [diriģentam] pazīstamā gabala.. kāpumu un kritumu, un pārejas.
4.Spēja (kā) samazināšanās, zudums (parasti pēc spraiga, aktīva posma).
Piemēri..Miervalda Birzes daiļradē mēs diezgan bieži līdzās īsti spožiem sasniegumiem atrodam arī spējus kritumus.
Avoti: 4. sējums