Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
munsturis
munsturis -ra, v.; novec.
Īpaša militārās apmācības sistēma (piemēram, Prūsijā).
PiemēriZaldāti pēc lietus turēja še savu munsturi un šāva ar lielgabaliem, ka rībēja vien.
Avoti: 5. sējums