Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
šautene
šautene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Individuālais šaujamierocis ar samērā garu stobru cilvēku vai dzīvnieku iznīcināšanai (retāk kādu priekšmetu bojāšanai) ar lodi, skrotīm, arī ar durkli, laidi.
PiemēriKaujas šautene.
  • Kaujas šautene.
  • Medību šautene.
  • Mazkalibra šautene.
  • Pneimatiska šautene.
  • Snaiperu šautene.
  • Sporta šautene.
  • ..nāca zaldātu pulciņš šautenēm pār pleciem..
  • Sargs piespieda šauteni pie pleca un izšāva visu aptveri mežā.
  • Pie durvīm dežurēja kareivis ar šautenei uzspraustu durkli.
Stabili vārdu savienojumi
Avoti: 7-2. sējums