šautene
šautene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Individuālais šaujamierocis ar samērā garu stobru cilvēku vai dzīvnieku iznīcināšanai (retāk kādu priekšmetu bojāšanai) ar lodi, skrotīm, arī ar durkli, laidi.
PiemēriKaujas šautene.
- Kaujas šautene.
- Medību šautene.
- Mazkalibra šautene.
- Pneimatiska šautene.
- Snaiperu šautene.
- Sporta šautene.
- ..nāca zaldātu pulciņš šautenēm pār pleciem..
- Sargs piespieda šauteni pie pleca un izšāva visu aptveri mežā.
- Pie durvīm dežurēja kareivis ar šautenei uzspraustu durkli.
Stabili vārdu savienojumi
- Ņemt rokā (arī rokās) šauteni (arī zobenu, ieroci) — Cīnīties bruņotā cīņā, karā, doties bruņotā cīņā, karā.
Avoti: 7-2. sējums