urna
urna -as, s.
1.Kaste ar spraugu, parasti vēlēšanu biļetenu iemešanai.
PiemēriViņa ielaida vēlēšanu biļetenus urnā, neizlasot uzvārdus.
- Viņa ielaida vēlēšanu biļetenus urnā, neizlasot uzvārdus.
2.Trauks, kurā glabā sadedzināta mirušā pelnus.
PiemēriUz mana galda stāv urna ar Juhana pelniem. Es aizslēdzu durvis un nodzēšu gaismu, un urnas priekšā aizdedzinu sveci.
- Uz mana galda stāv urna ar Juhana pelniem. Es aizslēdzu durvis un nodzēšu gaismu, un urnas priekšā aizdedzinu sveci.
- Pelnu urnu atsūtīja uz Latviju. ..Urnu apglabāja Meža kapos..
3.Atkritumu trauks (parasti no betona, metāla).
PiemēriAp atkritumu tvertni zeme piemētāta: cigarešu gali, sērkociņi, izlietotas braukšanas biļetes, konfekšu papīriņi. Sētniece, tikko kā slaucījusi un sabērusi urnā šo drazu, aiziet.
- Ap atkritumu tvertni zeme piemētāta: cigarešu gali, sērkociņi, izlietotas braukšanas biļetes, konfekšu papīriņi. Sētniece, tikko kā slaucījusi un sabērusi urnā šo drazu, aiziet.
- ..pieejai pie jūras jābūt izliktai ar plātnītēm, celiņus nav ieteicams asfaltēt, gar tiem jāiekārto netradicionālas formas soliņi un atkritumu urnas.
Avoti: 8. sējums