urķis
urķis -ķa, v.
1.Smails, parasti tievs, priekšmets (kā) bikstīšanai, rušināšanai u. tml. Arī kruķis1.
Piemēri..dzelzs urķi rokās, deģis stāv uz sastatņa cepļa čukurā. Urķē, baksta un bīda pa iekšu.
- ..dzelzs urķi rokās, deģis stāv uz sastatņa cepļa čukurā. Urķē, baksta un bīda pa iekšu.
- ..pie šofera kājām valstījās garš urķis, ar ko izbakstīt mašīnas krāsni.
2.arī s. urķe, -es, dsk. ģen. -ķu; sar. Urķīgs cilvēks.
PiemēriLaimoņa Pura - rakstnieka - dzīves pētnieka - darbu ietilpīgi raksturo viens vārds - urķis. Meklētājs. Patiesības pētītājs.
- Laimoņa Pura - rakstnieka - dzīves pētnieka - darbu ietilpīgi raksturo viens vārds - urķis. Meklētājs. Patiesības pētītājs.
- Aktieris pēc dabas ir urķis.. Viņš lietas «ņem cauri» lēnām, pamatīgi.
Stabili vārdu savienojumiZemes urķis.
- Zemes urķis — sar. Zemes kopējs, apstrādātājs, zemnieks.
Avoti: 8. sējums