Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
urķīgs
urķīgs -ais; s. -a, -ā
urķīgi apst.; sar.
Tāds, kas mēdz iedziļināties (piemēram, jautājumā), sīki noskaidrot, izpētīt.
PiemēriJau sesto stundu urķīgā komisija pārbaudīja lidojumam sagatavoto lidmašīnu.
Avoti: 8. sējums