Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
urķēt
urķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Vairākkārt skarot (parasti ar ko smailu), grūst, bīdīt, jaukt, rušināt (parasti ar ko smailu).
PiemēriVectēvs ar garu koku urķē degošās pagales.
Avoti: 8. sējums