Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
urīnviela
urīnviela -as, s.; parasti vsk.
Olbaltumvielu maiņas galaprodukts, kas atrodas asinīs, siekalās, limfā, pienā un izdalās no organisma ar urīnu un sviedriem. Attiecīgā sintezētā viela.
PiemēriSlāpekli saturoši [vielmaiņas] galaprodukti, galvenokārt urīnviela, izdalās caur nierēm ar urīnu.
Avoti: 8. sējums