urinēt
urinēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.; fiziol.
Izvadīt urīnu no organisma.
PiemēriMeitenes parasti agrāk iemācās urinēt podiņā un neslapināt gultā.
- Meitenes parasti agrāk iemācās urinēt podiņā un neslapināt gultā.
- Urīnpūšļa slimību gadījumos sāpes un nepieciešamība bieži urinēt arī traucē miegu.
Avoti: 8. sējums