Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pansija
pansija -as, s.
1.neakt. Mācību un audzināšanas iestāde, kurā audzēknis mācās un dzīvo, saņemot pilnu uzturu.
PiemēriBērnībā viņš uz trim gadiem tiek nodots audzināšanā privātā pansijā, bet, sākot ar 1838. gadu līdz 1843. gadam, mācās Pēterburgas kara inženieru skolā.
2.neakt. Viesnīca, kurā saņem arī uzturu.
PiemēriApmesties nelielā pansija.
3.Uzturs, ko saņem no kāda, parasti pie tā īrējot istabu, gultasvietu.
Piemēri«Garā kungs dzīvo pie manis pilnā pansijā..,» krustmāte paziņoja..
Avoti: 6-1. sējums