neaptumšots
neaptumšots -ais; s. -a, -ā
neaptumšoti apst.
1.Nol. divd. → aptumšot.
2.Tāds, kas pareizi atspoguļo ārējo pasauli (par psihiskām norisēm, psihi).
PiemēriNeaptumšots prāts.
3.Tāds, kurā nav nekā nepatīkama, drūma, ļauna (par laikposmu).
PiemēriNeaptumšoti dzīves gadi.
3.1.Tāds, ko neietekmē nekas nepatīkams, drūms, ļauns.
PiemēriNeaptumšots prieks.
Avoti: 5. sējums