kocene
kocene -es, dsk. ģen. -ņu, s.; sar.
1.Koka tupele.
PiemēriDaudzi no lezgīnēniem nesa kocenes rokā un gāja vai nu dzīparainajās kapzeķēs, vai basām kājām.
- Daudzi no lezgīnēniem nesa kocenes rokā un gāja vai nu dzīparainajās kapzeķēs, vai basām kājām.
- Koka tupelēm klaudzinādams, priekštelpā iznāca ķirurgs Priede, noņēma masku, nomauca kocenes un pavēlēja noraisīt uzsvārci..
- Tikai Alakstes pilsētiņā.. dzīvo vecs meistars.., kas prot pagatavot un arī gatavo lieliskas, varētu teikt, burvīgas kocenes. Alakstes meitenes ar šiem apaviem pat lepojas..
2.Koka priekšmets (parasti laiva, muca).
PiemēriBet kā tu iesi [tālā zvejā], ja tavā rīcībā tikai kocenes un mazie zvejas kuteri..
- Bet kā tu iesi [tālā zvejā], ja tavā rīcībā tikai kocenes un mazie zvejas kuteri..
Avoti: 4. sējums