kocene
kocene -es, dsk. ģen. -ņu, s.; sar.
1.Koka tupele.
PiemēriDaudzi no lezgīnēniem nesa kocenes rokā un gāja vai nu dzīparainajās kapzeķēs, vai basām kājām.
2.Koka priekšmets (parasti laiva, muca).
PiemēriBet kā tu iesi [tālā zvejā], ja tavā rīcībā tikai kocenes un mazie zvejas kuteri..
Avoti: 4. sējums