kociņš
kociņš -a, v.
1.Dem. → koks.
2.Tievs, samērā īss no dažāda materiāla veidots stienis (parasti norādīšanai uz ko).
PiemēriRādāmais kociņš.
- Rādāmais kociņš.
- Takts kociņš virzās uz leju. Tikko sadzirdama melodiska dūkoņa kāpj augšup no orķestra iedobuma.
Stabili vārdu savienojumiTakts kociņš.
- Takts kociņš — Takts zizlis.
Avoti: 4. sējums