Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tukšziedība
tukšziedība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → tukšziedīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriPlūmes tukšziedība.
1.1.pārn. Nopietna satura, jēgas, mērķa trūkums (piemēram, darbībā, dzīvē). Arī ārišķība.
PiemēriMākslas pieredze rāda, ka šādas savas subjektivitātes pretstatīšana visam dinamiskajam, dzīvajam, radošajam ārpasaulē ved pie talanta.. noplicināšanas, tukšziedības, saikņu saraušanas ar publiku.
Avoti: 8. sējums