pluskoks
pluskoks -a, v.; mežs.
Koks, kas pārspēj pārējos audzes kokus ar kādu cilvēkam vajadzīgu īpašība (stumbra taisnumu, mazzarainumu, ātraudzību, sveķainumu, izturību pret kaitēkļiem un slimībām).
PiemēriMežu mežus toreiz pārstaigāja simtiem zinātnieku, mežsaimniecības darbinieku, meklējot pašas staltākās priedes, egles, bērzus, apses. Katru atradumu viņi rūpīgi pētīja, reģistrēja, sastādīja tam «pasi» un ieskaitīja pluskoku jeb izcilo koku sarakstā.
Avoti: 6-2. sējums