atstutēt
atstutēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
1.Atbalstīt1.
Piemēri..[Egils] vingri pagrūda durvis, kas pirmajā mirklī nepadevās, jo bija laikam atstutētas, bet, piespiežot stingrāk, atbalsts nokrita ar dobju troksni..
- ..[Egils] vingri pagrūda durvis, kas pirmajā mirklī nepadevās, jo bija laikam atstutētas, bet, piespiežot stingrāk, atbalsts nokrita ar dobju troksni..
- Šur tur pļavā sūnoja šķūņi - dažs jau pavisam greizs un salīcis. Tikai vietvietām atstutēts un pielāpīts..
- ..[viņš] atstutēja elkoņus galdā un atspieda galvu plaukstās.
Avoti: 1. sējums