negantība
negantība -as, s.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → negants1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriTargals [par Gunu]: Šis pekles gars kā ēna saulei priekšā, Mūs pašus, mūsu zemi nobūrusi. Tā savā negantībā iet tik tāli, Ka tautu raida virsū karalim.
2.parasti dsk. Ļaunprātīga izturēšanās, rīcība, attieksme.
Piemēri«Dažreiz es sapņoju par to, cik jauki būtu, ja visi cilvēki dzīvotu labā saskaņā, ja pasaulē nebūtu posta un negantību...»
3.parasti dsk. Rupji, piedauzīgi vardi, izteikumi.
Piemēri..visvairāk runā Celminieku salas puiši. Viņi visādas negantības pa pilsētu saklausījušies. Vecie un prātīgākie cilvēki gan neviens tādas nelietības ne mutē neņem.
4.sar. Tas, kas ir ļoti nepatīkams, pretīgs.
Piemēri..kanna bez vāka vairs nebūtu nekāds piena trauks, jo tad iekšā līstu mušas un citāda negantība.
Avoti: 5. sējums